ELPOŠANAS ORGĀNU SISTĒMA

Cilvēka elpošanas orgānu sistēmas galvenais uzdevums ir nodrošināt pastāvīgu gāzu apmaiņu starp organismu un ārējo vidi. Pateicoties plaušu audiem, organismā tiek uzņemts skābeklis un izdalīta ogļskābā gāze. Šī gāzu apmaiņa ir viens no galvenajiem dzīvības uzturēšanas procesiem. Ik vienai organisma šūnai, lai tā spētu funkcionēt, ir nepieciešams skābeklis. Ja kāda iemesla dēj organisms 4-5 minūtes nesaņem skābekli, audu šūnās var rasties neatgriezeniskas izmaiņas, tās aiziet bojā.

ANATOMIJA

Elpošanas orgānu sistēmu veido:

1) Deguna dobums ir elpošanas orgānu sistēmas sākums. Tas ar kaulu un skrimšļa starpsienu ir sadalīts labajā un kreisajā pusē. Katrā pusē ir trīs līkumotas deguna ejas, kas stipri palielina deguna dobuma virsmu. Gaiss caur nāsīm nokļūst deguna dobumā un plūst pa tā ejām. Deguna dobuma gļotādā ir daudz asinsvadu, kas to bagātīgi apgādā ar asinīm. Asinis sasilda gļotādu un līdz ar to arī ieplūstošo gaisu, kura temperatūra pat stiprā salā kļūst tuva ķermeņa temperatūrai. Deguna dobumā gaiss sasilst, samitrinās un attīrās no putekļiem un mikrobiem. Tie nosēžas uz līkumoto deguna eju sienām, pielīpot gļotām, ko izdala daudzie gļotādas dziedzeri. Skropstiņepitēlija kustības pielipušos netīrumus pamazām izvada no deguna dobuma.


2) Rīklei ir trīs daļas. No deguna dobuma gaiss nonāk rīkles augšējā daļā jeb aizdegunē, bet no turienes - rīkles mutes daļā un rīkles balsenes daļā. Rīkles balsenes daļā krustojas gaisa un barības ceļi. No rīkles sākas divi cauruļveida orgāni - balsene un barības vads, kas atrodas aiz balsenes. Balsene ir elpošanas un balss orgāns. Balsenes skeletu veido vairāki skrimšļi. Vislielākais no tiem ir vairogskrimslis, ko viegli var sataustīt kakla priekšpusē. Skrimšļi savā starpā ir savienoti ar locītavām un saitēm. Balsenes skrimšļus pārvieto balsenes muskuļi. Caur balseni iet tikai gaiss. Barība tajā nevar iekļūt, jo rīšanas laikā ieeju balsenē noslēdz skrimslis - uzbalsenis un barība ieslīd barības vadā. Tomēr dažkārt uzbalsenis pietiekami labi neaizsedz balseni un tajā nokļūst ēdiens. Tad cilvēks aizrijas un viņam rodas klepošanas reflekss. Balsenes iekšpusē atrodas divas balss saites. Gļotāda, kas pārklāj balss saites, veido balss krokas, starp kurām atrodas balss sprauga. Saraujoties un atslābstot balsenes muskuļiem, mainās balss saišu sastiepums un balss spraugas platums. Kad cilvēks klusē, balss krokas attālinās viena no otras un balss sprauga ir plaši atvērta. Kad cilvēks runā vai dzied, balss saites sakļaujas un balss sprauga sašaurinās. Gaisam spraucoties pa sašaurināto balss spraugu, balss saites sāk svārstīties un rodas skaņa.

3) Ieelpotais gaiss no balsenes nonāk elpvadā jeb trahejā. Elpvads nekad nesaplok. Lai arī kādā stāvoklī cilvēks atrodas, gaiss vienmēr var brīvi plūst cauri elpvadam, jo tā sienās ir pusgredzenveida skrimšļi, kas savā starpā savienoti ar saitēm un muskuļiem. Elpvada mugurējā siena pieguļ barības vadam. Šajā sienā nav skrimšļu, un tāpēc tā ir mīksta. Tāpat kā visus elpceļus, arī elpvadu izklāj skropstiņepitēlijs, kas izvada uz āru putekļus un mikrobus.

4) Elpvads sadalās divos galvenajos bronhos. Arī to sienās atrodas pusgredzenveida skrimšļi, kas neļauj bronhiem saplakt. Galvenie bronhi ieiet labajā un kreisajā plaušā

5) Plaušas ir pāra orgāns, kas sastāv no sīkajiem bronhiem un plaušu pūslīšiem. Katrs galvenais bronhs, kas ieiet plaušās, sadalās arvien sīkākos bronhos. Vissīkāko bronhu zariņu galos atrodas ļoti mazu plaušu pūslīšu jeb alveolu ķekari. Plaušu pūslīši ir elastīgi un spēj izstiepties. Katrā pūslītī atrodas gaiss. Plaušu pūslīšu sienās skrimšļu nav, taču tās izstrādā vielas, kas neļauj pūslīšiem saplakt izelpas laikā. Šīs vielas arī iznīcina mikrobus. No ārpuses pūslīti apvij biezs mazā asinsrites loka kapilāru tīkls. Tā kā plaušu pūslīšu sienas ir ļoti plānas, tad asinis caur tām uzņem skābekli un atdod ogļskābo gāzi. Katrā plaušā ir apmēram 300 miljoni plaušu pūslīšu, un to kopējā virsma pārsniedz 100 kvadrātmetrus - tā ir 50 reižu lielāka par ādas virsmu. Tāpēc asinis caur pūslīšu sienām uzņem daudz skābekļa un atdod daudz ogļskābās gāzes. Plaušas aizņem krūšu dobuma lielāko daļu. Bez tam krūšu dobumā atrodas sirds, barības vads, elpceļi, asinsvadi un nervi. No ārpuses plaušas sedz plāna plēvīte – plaušu pleira. Tāda pati plēvīte - sienas pleira - izklāj krūšu dobuma sienas. Abu plēvīšu virsmas ir ļoti gludas. Starp plēvītēm ir šaura sprauga, ko sauc starppleiras dobumu. Pleiras dobumā ir nedaudz šķidruma, kas elpošanas laikā samazina berzi starp plaušām un krūšu dobuma sienu. Pleiras dobumā spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu. Dziļā ieelpā spiediens pleiras dobumā krītas vēl vairāk, bet izelpā nedaudz paaugstinās (kļūst mazāk negatīvs).

Ieelpotais gaiss deguna dobumā tiek sasildīts un samitrināts. Tālāk caur balseni, traheju un bronhiem tas nonāk plaušās. Galvenie bronhi plaušu audos sadalās arvien sīkākos bronhos, līdzīgi kokam. Izveidojas, tā saucamais, bronhu koks. Pašus sīkākos atzarojumus sauc par bronhiolām. Katras bronhiolas galā atrodas maisveidīgs veidojums, ko sauc par alveolu. Tur notiek gaisa apmaiņa starp plaušām un asinsvadiem jeb, tā dēvētiem, kapilāriem. Kapilāri alveolas aptver no ārpuses kā smalks tīkliņš. Alveolas ir plaušu pamata sastāvdaļa. Plaušas un lielākā daļa elpceļu lokalizējas krūškurvja dobumā, kur vēl bez minētiem orgāniem atrodas arī sirds. Kā jau iepriekš minēts asins cirkulācijas sistēmas viena no funkcijām ir gāzu izplatīšana organismā. Eritrocīti jeb sarkanie asins ķermenīši piegādā audiem skābekli no plaušām, savukārt uz plaušām atpakaļ tiek transportēta ogļskābā gāze, kas izdalās norisinoties dzīvības procesiem šūnās. Kad eritrocīti ir nogādājuši ogļskābo gāzi līdz plaušām, mēs to izelpojam. Abas plaušas apņem plāns, gluds apvalks – pleira. Pleira sastāv no 2 lapiņām: viena ir cieši saaugusi ar plaušu audiem, bet otra – pieguļ krūšu kurvja iekšpusei. Starp abām lapiņām veidojas telpa, kuru sauc par pleiras dobumu. Dobumā ir nedaudz šķidruma, kas samitrina pleiras lapiņas un mazina berzi starp tām. Nākamais orgāns, ko mēs aplūkosim, ir traheja jeb elpvads. Nonākot gaisam ieelpā trahejā, tas tiek novadīts tālāk uz diviem galvenajiem bronhiem attiecīgi katrai plaušai pa vienam, kuriem tālāk zarojoties tie noslēdzās alveolās.

Diafragma

Diafragma ir galvenais elpošanas orgānu sistēmas muskulis, kas palīdz mums elpot. Diafragma lokalizējas uz robežas starp krūškurvi un vēdera dobumu tos atdalot vienu no otra. Muskulis atrodas uzreiz zem plaušām un izskatās kā divi kupoli vai velves, kuras ir vērstas uz augšu krūškurvja virzienā. Ieelpas brīdī diafragma saraujas un velves samazinās augstumā. Krūškurvim palielinoties izmēros atbrīvojas lielāka telpa plaušām. Gaiss no apkārtējās vides tiek ievilkt elpceļos un plaušās. Izelpas brīdī muskulis atslābinās, un kupola velves kļūst augstākas, un krūškurvja telpa samazinās. Šinī brīdī notiekas izelpa. Patiesībā diafragma ir galvenais elpošanas muskulis, bet elpošanā papildus piedalās arī citi muskuļi, kas lokalizējas krūškurvja rajonā.

Ieelpotā gaisa ceļš

Gaiss tiek ieelpots caur degunu. Tālāk tas nokļūst deguna dobumā, kur tas tiek attīrīts no putekļiem un sasildīts. Ieelpotais gaiss tālāk virzās uz rīkli un balseni, kas ir trahejas augšējā sastāvdaļa. Balsenes ieeju slēdz divas gareniski novietotas balss saites, kuras ieelpas brīdī ir atvērtas. Cilvēkam izelpas laikā balss saites tiek vibrētas un rodas skaņa. Kad gaiss ir izgājis cauri balsenei tas nokļūst elpvadā, jeb trahejā un tālāk uz bronhiem, kas nogādā to uz plaušām. Līdzīgs ceļš tikai pretējā virzienā ir ejams izelpojamam gaisam.

Elpošanas centrālās nervu sistēmas kontrole

Muskuļiem saraujoties un izplešoties, palielinās vai samazinās plaušu apjoms, kā rezultātā cilvēks var elpot. Elpošanu vai precīzāk elpošanas muskuļu darbību regulē nervu sistēma. Elpošanas muskuļu darbību nodrošina gan autonomā, gan gribai pakļautā nervu sistēmas daļa. Autonomā nervu sistēma nodrošina, lai cilvēks varētu elpot miega laikā. Bet gribai pakļautā daļa, rod iespēju mums aizturēt elpu situācijās, kad tas mums ir nepieciešams, bet cilvēks nevar pilnībā kontrolēt laiku cik aizturēt elpu.

FAKTI

Daži interesanti fakti par elpošanas orgānu sistēmu:

  • Cilvēkam labā plauša ir nedaudz lielāka par kreiso plaušu, jo kreisā pusē ir sirds.
  • Matiņi deguna dobumā attīra gaisu, bet gļotāda to sasilda.
  • Plaušu elpošanas virsma jeb alveolu kopējā virsma aptuveni ir viena tenisa korta lielumā.
  • Ja visus plaušu kapilārus saliktu ar vienu pie otra galu, tad kopējais tā garums varētu būt 1600 kilometru.
  • Elpojot mēs dienas laikā zaudējam aptuveni pus litru ūdens. To mēs varam redzēt kā tvaiku aukstā laikā.
  • Pieaudzis cilvēks miera stāvoklī vidēji minūtē elpo no 12 līdz 15 reizēm minūtē.
  • Elpošana ir biežāka bērniem un sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem.
  • Pasaules rekords “šķaudīšanas ātrumam” ir 165 kilometri stundā

Bezrecepšu medikaments. Zāļu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai. Uzmanīgi izlasiet lietošanas instrukciju. Konsultējieties ar ārstu vai farmaceitu par zāļu lietošanu.